Kad jaundzimušajam mazulim ir 1–1,5 mēneši, ieteicams konsultēties par masāžu.
Pirmajā dzīves gadā veidojas ģenētiski noteikts kustību
stereotips, kas saglabājas visu mūžu.
Bērna attīstību pirmajos
18
mēnešos sauc par psihomotoru, un tā ir tiešā sasaistē ar bērna smadzeņu
struktūru nobriedumu.
Ar masāžas un fizioterapijas metodēm tiek koriģēts bērna kustību stereotips, tuvinot to ģenētiskajam modelim. Dažas ģenētiskā stereotipa redzamās izpausmes:
Pamatmetode ir bērnu masāža, kas
kombinējama ar
citām metodēm:
Nu jau vairāk nekā 50 gadus pasaulē pazīstama zīdaiņu vingrošanas metodika, ko izveidojuši dzīvesbiedri Bobati, kuri pēc specialitātes bija fizioterapeite un neirofiziologs. Šī metode ir saudzīga un balstīta uz neirofizioloģiskiem pamatiem – tiek veicinātas tās bērna kustības, kas attiecīgajā vecumā viņa attīstībā ir ieprogrammētas no dabas.
Bobata metode ir izmantojama bērniem kvalitatīvu kustību attīstības veicināšanai, kā arī bērniem ar tonusa izmaiņām. Vingrošana zīdainim ir nepieciešama, lai mācītos just savu ķermeni, līdzsvarotu muskuļu tonusu, novērstu ķermeņa asimetriju un apgūtu daudzveidīgas kustības.
Pierādīts, ka bērni, kuri pirmajā dzīves gadā vingro, jūtas drošāk, labāk orientējas telpā un izjūt kustību prieku. Ir gadījumi, kad vingrošana vajadzīga ārstnieciskos nolūkos, ja bērnam ir muskuļu disbalanss, neiroloģiskas problēmas, ja viņš cietis no neliela skābekļa bada grūtniecības laikā vai dzemdībās vai arī pirmajos dzīves mēnešos ticis nepareizi celts, nests, ģērbts.
Vingrošana pie fizioterapeita nāk par labu jebkura bērna attīstībai. Vecāki paši nevar ar zīdainīti precīzi izpildīt šos vingrojumus, jo tam nepieciešamas attiecīgas profesionālas zināšanas un iemaņas, taču fizioterapeits var parādīt, kas jādara ikdienā mājās, lai bērns labāk apgūtu kādu noteiktu kustību.